Rīgas centrs ir Vecrīga – skaista un iecienīta vieta. Taču pilsēta aug un attīstās, arī iedzīvotāju ir vairāk, un visiem ir kaut kur jādzīvo. Tāpēc sāka būvēt dažādus mikrorajonus. Mikrorajonu būvniecība sākās ap 1950.to gadu. Āgenskalns bija pirmais mikrorajons, kuru būvēja. Īstenībā tas ir pārāk mazs, lai to varētu tā droši nodēvēt par mikrorajonu, taču tā mēs to saucam. Vēl šo vietu pazīstam kā Āgenskalna priedes. Tas ir tāpēc, ka tur joprojām atrodas kalns, kas ir apaudzis ar priedēm. Lielākoties Āgenskalnā var sastapt piecstāvu dzīvojamās ēkas no silikāta ķieģeļiem vai paneļiem. Nākamais rajons, kas sākts būvēt, ir Jugla – atrodas diezgan tālu no Āgenskalna. Juglā pārsvarā tika uzceltas “hruščovkas”, taču vietām ir saglabājušās arī vecās ēkas. Savukārt Ķengarags jeb “maskačka” kā to bieži vien sauc, tika uzcelta laika posmā no 1960.-1970. gadam. Sākumā tika būvētas tikai piecstāvu mājas, taču 70.tajos gados sāka būvēt arī 12 stāvu ēkas. Iļģuciems ir tas rajons, kurā pirmajā tika celtas 303. sērijas tipveida mājas. Tās bija paredzētas Rīgas cementa un šīfera rūpnīcas darbiniekiem. Šī mikrorajona projekts bija diezgan iespaidīgs – tas paredzēja gan jauna ielu tīkla izveidošanu, gan arī pašas teritorijas rekonstrukciju. Vēlāk būvēja tikai piecstāvu lielpaneļu sekciju tipa mājas. Purvciema plānojums tika uzsākts jau 1964. gadā. Tur sāka celt gan sabiedriskās ēkas, gan, protams, daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Savukārt 70.tajos un 80.tajos gados Purvciemu ļoti intensīvi apbūvēja. Tieši šajā laikā tika uzceltas tādas ēkas kā  universālveikals „Minska”, Mēbeļu nams un poliklīnika. Purvciemā ir liela daudzstāvu māju variācija – varam redzēt gan 5, gan 9, gan 12 stāvu ēkas. Arī šīs mājas ir būvētas interesantā veidā – to izvietojums ir diezgan īpašs. Tās izvietotas veidojot pilnus vai daļējus sešstūrus. Tas nozīmē, ka starp 4 vai 6 mājām pa vidu ir tāds kā pagalms, savukārt pašas mājas ir kā šī pagalma sienas. Būtībā sanāk tāds kā noslēgts iekšpagalms. Taču Purvciemā visvairāk varam sastapt tieši 602. sērijas mājas. Purvciems arī ir pirmais mikrorajons, kurā celtas 9-stāvu ēkas. Pirms tam citur bijušas tikai 5-stāvu ēkas. Imanta ir viens no skaistākajiem Rīgas mikrorajoniem. Imantā ir 4 maģistrāles, kas Imantu sadala tādās kā 5 mazākās daļiņās. Katrs mazais rajoniņs sastāv no 5 vai 6 dzīvojamo māju grupām. Imanta ir vissakārtotākā tieši struktūras ziņā. Imantu, tāpat kā Purvciemu vislabāk raksturo tieši 602. sērijas mājas, kuras tur redzam vislielākajā skaitā. Mežciems sastāv no tādām kā divām daļām – tirdzniecības centra un sabiedriskā centra. Mežciemā varam sastapt arī 16 stāvīgas ēkas, turklāt dažās ēkās ir divstāvu dzīvokļi. Pļavnieki ir rajons, kas būvēts lielākoties 80.tajos gados. Arī Pļavnieki ir tā kā sadalīti vairākos mazākos rajoniņos, un līdzīgi kā Mežciemā, tur ir gan sabiedriskais, gan tirdzniecības centrs. Pļavnieki ir visblīvāk apbūvētais Rīgas mikrorajons. Tur visbiežāk varam sastapt 9, 16 un 18 stāvu ēkas. Zolitūde ir būvēta atbilstoši metro plāniem – agrāk bija šis plāns būvēt Rīgā metro, tāpēc arī pilsētu centās ierīkot atbilstoši tam. Zolitūdē tas ir īpaši labi redzams. Zolitūdē bieži redzam, ka māju sekcijām ir dažāds stāvu skaits – tas nav raksturīgs nevienam citam mikrorajonam. Savukārt Ziepniekkalns ir jaunākais Rīgas mikrorajons, kurā visbiežāk redzam 119.sērijas mājas.