Vecrīgas arhitektūra

Vecrīga – viens no iemesliem kāpēc Rīga tūristu vidū ir tik iecienīts galamērķis. Vecrīga ir ļoti skaista ar bruģētajām ielām un skaisto arhitektūru. Piemēram, Tallinā nav saglabājusies tik skaista un liela vecpilsēta. Vecrīgā ir saglabājušās daudzas ēkas vēl no viduslaikiem. Mēs varam redzēt kā agrākos laikos būvēja pilsētas, jo plānojums ir tieši tāds, kādu to agrāk veidoja. Vecrīgā mēs varam sastapt dažādus arhitektūras stilus – gotikas, manierisma, romānikas, klasicisma, baroka, eklektikas un modernisma. Rīgas pirmā mūra siena atradās Daugavas labajā krastā. Šis nocietinājumu mūris bija aptuveni 9 metrus augsts. Mūsdienās rekonstruēts tā fragments atrodas Jāņa sētā. Svētā Jura baznīca ir vissenākā baznīca Rīgā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. 14.gs. parādījās tradīcija, ka viena amata meistari parasti dzīvoja un strādāja vienā ielā – tā arī radās daudzi ielu nosaukumi. Savukārt 17.gs. ļoti aktīvi sāka celt noliktavas un bagāto tirgotāju dzīvojamās ēkas. Tas bija tāpēc, ka ļoti strauji attīstījās tirdzniecība. Senās noliktavas mēs joprojām varam Vecrīgā sastapt – ja vien uzmanīgi ieskatāmies un zinām, kādas tās īsti izskatījās. Sākoties 18.gs. Vecrīgā turēja tikai zirgus – citus mājlopus vairs neturēja. Tas nozīmē, ka pilsēta nu jau vairāk sāka līdzināties īstai pilsētai. Tas nozīmē, ka arī vairs nevajadzīgās saimniecības ēkas pārbūvēja par dzīvojamajām ēkām. Savukārt 19.gs. pārbūvēja un no jauna uzcēla aptuveni 100 ēkas. Tas bija tāpēc, ka bija jāizveido paraugfasādes, kas tajos laikos bija obligātas. Parādījās eklektisma stils – tika celtas dzīvojamās ēkas, kas bija nu jau 5 stāvu augstas. Pilsēta kļuva lielāka, līdz ar to arī iedzīvotāju bija vairāk un visiem vajadzēja kaut kur dzīvot, tāpēc bija jābūvē ietilpīgākas dzīvojamās ēkas. Bet 19.gs. beigās Vecrīgā beidzot parādījās arī jūgendstils. Arī jaunuzceltās sabiedriskās ēkas sāka atšķirties no dzīvojamajām ēkām (iepriekš tās bija diezgan līdzīgas), piemēram, tika uzcelti ģildes nami vai Saeimas ēka (tolaik tā kalpojam citam nolūkam). 20.gs. dzīvojamās ēkas kļuva vēl nedaudz augstākas – tika celtas ēkas ar 6 stāviem. Tas ir augstākais māju augstums, ko drīkst būvēt Vecrīgā. Vecrīga nav tāda kā citas lielpilsētas – ar daudz dažādiem debesskrāpjiem. Ārpus Vecrīgas, protams, redzam ēkas, kas ir augstākas par 6 stāviem, taču pašā Vecrīgā viss ir daudz zemāks. Sāka būvēt ēkas, kuras bija daudzfunkcionālas. Vienā brīdī tika izveidots Vecrīgas pārbūves plāns, kura rezultātā tika uzceltas vairākas visiem zināmas ēkas – Finanšu ministrijas ēka un Galerija Centrs (tolaik tur bija kas cits, protams). Šīs abas ēkas ir diezgan iespaidīgas un lielas, ja salīdzina ar citām Vecrīgā esošajām mājām. Ar to varētu secināt, ka agrāk ēkas būvēja mazākas un tās tika celtas kādam konkrētam mērķim, savukārt, vairāk mūsdienās tiek celtas milzīgas ēkas, kuras var izmantot dažādiem mērķiem. Celtniecības tendences pavisam noteikti ir mainījušās. Taču Vecrīgā var redzēt daudzus vēstures posmus – gan arhitektūras stilus, gan dažādas ēkas. Vecrīga ir sena pilsēta, un, kā zināms, to vienmēr atjauno, ceļ jaunas ēkas un papildina. Ir arī visiem zināmais teiciens – kad Rīga būs gatava, tad tā nogrims. Šeit gan nav runa tieši par Vecrīgu, bet par visu Rīgu un tā kā tā ir salīdzinoši liela (lielākā visā Latvijā), tad tas droši vien nenotiks nekad, jo nav iespējams pabeigt pilsētu, kura visu laiku mainās nav iespējams.